LV budžeta struktūra I

Ilgi cīnījos ar Valsts budžeta struktūras izpēti. Man, finansistam ar gandrīz 20 gadu pieredzi, tikai budžeta datu sagatavošana baudāmā veidā aizņēma divas nedēļas. Lai saprastu būtību vēl divas.

Tāpēc patiesi apbrīnoju sportistus, skolotājus, TV diktorus un citus valsts kalpus, kuri gudru seju un vieglu roku apstiprina/noraida šo likumprojektu.

Budžeta datus ieguvu Finansu ministrijas mājas lapā.

Vēl pagaidām man nav bijis laika veikt salīdzināšanu ar EE, LT un citu EU valstu budžetiem. Ja kādam ir idejas, iestrādnes – būšu pateicīgs. Šajā doc es apskatīju valsts budžeta ienākumu daļu un Soc budžetu, valsts budžeta izdevumu daļas apskatu vēl gatavoju. Arī tajā ir daudz interesantu lietu.

Uzreiz atvainojos par žargonu un saīsinājumiem. Gribēsiet – sapratīsiet. Nu tā.

1.       Iedzīvotāju struktūra Latvijā 2010. gadā.

Latvijā ir 2,23 miljoni iedzīvotāju (Statistikas pārvalde). No tiem tikai 42% ir strādājoši un eventuāli nodokļus maksājoši.

Ekonomiski aktīvi	1 161 000	52%
Strādājošie (15-74)	936 000	42%
Dabra meklētāji	225 000	10%
Nestrādājoši	1 077 000	48%
Bērni, skolēni, studenti, mājsaimnieces	645 883	29%
Pensionāri	431 117	19%
KOPĀ iedzīvotāji	2 238 000	100%

Potenciāli vēl darba meklētāji, no kuriem 70 000 ir reģistrēti darba meklētāji, varētu pievienoties aktīvajai daļai un nākotnē nestrādājošie bērni, skolēni un studenti šai daļai pievienosies.

Taču jāatceras, ka mūsu demogrāfija ir ar mīnusa zīmi – aktīvie iedzīvotāji brauc prom, cilvēki noveco un kļūst par pensionāriem ātrāk, nekā dzimst jauni iedzīvotāji.

Nodokļus maksā, protams, arī pensionāri taču grozi kā gribi mazāk kā 50% iedzīvotāju uztur valsti maksājot nodokļus un šim skaitlim ir tendence mazināties.

2.       Valsts budžeta ieņēmumu struktūra.

Finansu ministrijas mājas lapā redzams 2010. gada budžets. Pēc komplicētām manipulācijām ar datiem  tā struktūra ir šāda:

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi, LVL	3 862 343 900	100%
Iedzīvotāju maksātie nodokļi	1 267 845 379	33%
Soc nodoklis pensijām	707 562 172	18%
Soc nodoklis invaliditāte/slimība/maternitāte	265 636 382	7%
IIN	164 407 628	4%
Soc nodoklis bezdarba apdrošināšanai	130 239 197	3%
Uzņēmēju maksātie nodokļi	1 284 938 571	33%
PVN	690 500 000	18%
Akcīzes nodoklis	482 055 271	12%
UIN	77 000 000	2%
Citi nodokļi	35 383 300	1%
Valsts ieņēmumi/uzņēmējdarbība	1 309 559 950	34%
Ārvalstu finanšu palīdzība	822 900 031	21%
Nenodokļu ieņēmumi	344 877 835	9%
% par soc budžeta atlikumu	67 617 973	2%
Pašu ieņēmumi	74 005 001	2%
Citi ieņēmumi	159 110	0%
Valsts budžeta izdevumi kopā	4 386 366 868	100%
Valsts budžeta izdevumi	2 852 952 448	65%
Valsts budžeta kapitālie izdevumi	174 717 919	4%
Sociālā budžeta izdevumi	1 358 696 501	31%
Valsts budžeta bilance	-524 022 968	-14%
Finansējums	524 022 968	100%
Naudas līdzekļi soc budžets	170 272 558	32%
Naudas līdzekļi valsts budžetā	199 517 765	38%
Aizņēmumi/aizdevumi	154 232 645	29%

Ieņēmumu daļa sadalās eleganti – iedzīvotāji, uzņēmēji un valsts katrs sniedz akurāt 1/3 kopējā ienākumu katlā.

Pārrēķinot privātpersonu ieguldījumu ienākumos sanāk, ka viens strādājošais budžetā iemaksā ~113 LVL/mēneši. Varonīgi atceroties, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir ~280 LVL/mēnesī (Statistikas pārvalde). Tas jau bēdīgāk kā feodāļu laikā – trešdaļa ienākumu valstij. Skaidrs, ka šīs sadaļas pieaugums būs mērens atkarībā no kopējas labklājības pieauguma un ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātiem.

Tanī paša laikā biznesa nodokļu apjoms acīmredzami ir vienīgais uz kura pieaugumu var lūkoties pozitīvi nākotnē. Šī sadaļa pildīsies tad, kad biznesa vide būs sakārota un skaidra, mazāk, ja valdība pārskatīs nodokļu ciparus. Šī ir tā sadaļa, kur jādomā un jāizstrādā daudzinātā ilgtspējīgā nodokļu sistēma.

Trešā sadaļa – valsts pašas ieņēmumi un valsts uzņēmējdarbība, manuprāt, ir visinteresantākā, jo to regulējot ienākumus var realizēt tūlītēji:

1.       Mistiskā sadaļa par Ārvalstu finanšu palīdzību, kuru mums dāvina un kura nekad nebūs jāatmaksā. Tajā ietilpst dažāda veida EU maksājumi - Kohēzijas fondi, Lauksaimniecības garantiju fonds un citi. Lūdzu nejaukt šo naudu arī ar tiešajām ārvalstu dotācijām konkrētām ministrijām, jo tā ir iekļautas atsevišķi budžeta sastāvā un sastāda apmērām 100m LVL.

2.       Nenodokļu ieņēmumi ir ādere. Šajā sadāļā ir ne tikai valsts nodevas, sodi utt., bet arī Valsts kapitālsabiedrību (VKS) dividendes ~100m LVL. Zīmīgi, ka FM prognozē minētas tikai LVM, Latvenergo un Lattelecom naudas avoti. Izpaliek LMT, t.i. DLRTC (gada peļņa 13m LVL), Latvijas Dzelzceļš utt. Šī viennozīmīgi ir pozīcija kur valsts var gūt papildus ienākumus tūlīt:

a.       Pārskatot to VKS sarakstu, kuru dividendes ieskaita valsts budžetā;

b.       Pastiprinot VKS pārvaldi.

Procenti par Soc budžeta naudas noguldījumu ir pieklājīgi un redzot ciparus tā tiek pārvaldīta labi. Cita lieta, ka dārgi. Bet tā ir atsevišķa tēmā.

3.       IIN. Jāatceras, ka tikai 20% no INN nonāk valsts budžetā atlikušie 657m LVL nonāk pašvaldību budžetā. Vēl, ja ņem vērā valsts budžeta izdevumu daļā paredzētās subsīdijas pašvaldībā par kopējo summu 250m LVL tad šī ir tā sadaļa, kur valstij ir tūdaļ jāpalūkojas pēc naudas. Piemēram, subsīdijas transportam.

Nu ko summējot iepriekš teikto:

1.       Tūlītējus rezultātus budžeta ienākumu daļā ar kārtu 100m LVL varētu gūt pastiprinot VKS kontroli un novirzot VKS dividendes valsts budžetā;

2.       Tāpat tūlītējus rezultātus var gūt pārskatot pašvaldību dotāciju apjomus. Ieguvuma kārtā būtu arī mērāma 70 – 100m LVL.

3.       Ilgtermiņā biznesa vides un nodokļu politikas sakārtošana dotu budžetam pastāvīgu naudas plūsmas pieaugumu nākotnē.

4.       Kas attiecas uz privātpersonu nodokļiem, tad tikai dzīves līmeņa pieaugums un pelēko algu mazināšanas dos savus augļus. Taču šajā jomā svarīgāk ir pārskatīt Soc budžeta izdevumu daļu.

2005 – 2008 Latvija pārdzīvoja uzplaukumu. Ekonomiskā uzplaukuma laikā valsts ienākumi bija negaidīti lieli un rezultātā Valsts ir uzņēmusies saistības, kuras tā nevar pildīt. Tai skaitā arī Sociālā jomā. Šis ir tas brīdis kad šō kļūdu atzīt un pārskatīt saistības, tai skaitā arī sociālajā jomā, tai skaitā arī pensijas, pabalstus, valsts sektora algas utt.

Savukārt par budžeta ienākumu daļu, domāju, ka nav jāizgudro velosipēds un jāpajautā WB un EU. Valdība gūs jaunas idejas, kuras varētu ieviest mūsu samocītajā valstī.