Izkopēju partiju apvienības Vienotība programmas daļu par ekonomiku, budžetu un nodokļiem un mēģināju saprast idejas, kuras aplēstas šajās tēzēs. Lūdzu skatīt tālāk.
1. Konsekventi īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, kas paredz lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā vēlākais 2014. gadā.
Ļoti skaists un atbalstāms mērķis. Dombrovska ekonomiskā politika paredz virkni konkrētu soļu – Eiropas fondu apgūšana, valsts rūpnieciskā kapitāla un inovāciju riska kapitāla fondu un Valsts Attīstības bankas izveidošana. Kur plānot ņemt tam visam naudu? Tieša valsts iejaukšanās ekonomikā pašlaik ir apsveicama, jaunu valsts uzņēmumu un darba vietu izveidošana ir apsveicama, taču ņemot vērā budžeta stāvokli šo naudu var „sagrabināt” tikai mazinot ienākumus? Kur – programmā tā nav.
2. Īstenot stingru fiskālo politiku, tādējādi samazinot valsts parādu. Pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, nākotnē nodrošinot pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu un sabalansētus izdevumus valsts pamatbudžetā, sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos.
Arī ļoti jauks mērķis. Ļoti vispārīgs. Valsts parāda samazināšanu var realizēt palielinot ienākumus vai samazinot izdevumus. Par ienākumu palielināšanu programmā ir konkrētas idejas, taču par izdevumu samazināšanu jautājums – kāpēc tas netiek darīts pašlaik, kad tas ir visvairāk nepieciešams? Vai tiešām vainīga koalīcija, politiskie kompromisi? Daļu no programmā izteiktām idejām var realizēt arī šodien:
· Jāpiedāvā ātri risinājumi, neliekot nepārdomātus birokrātiskos un politiskos šķēršļus svarīgiem investīciju projektiemiem:
· Uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināti nolietojuma koeficienti kā stimuls jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, iekārtu iegādei, efektīvākai lielāku ārvalstu un pašmāju investīciju piesaistei.
· Ar saikņu uzturēšanu un informatīvo atbalstu par pozitīvajām izmaiņām Latvijā panākt, lai četru gadu laikā mājās atgriežas vismaz 20 000 latviešu.
· Taisnīgāka nodokļu sistēma – par darbu, bērniem, veselību, izglītību, zaļo dzīvesveidu mazāki nodokļi nekā par patēriņu, īpašumiem, piesārņojumu.
· Pilna ienākumu apjoma un ik gadus samaksāto nodokļu apjoma atklātība – pirmkārt, pilna visu valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību izdevumu atklātība.
· Soda atcelšana par līdz šim slēpto nodokļu legalizāciju, kā arī par kapitāla slēpšanu, ja tas no ārzonām atgriežas Latvijā.
· Aktīvi jāiesaistās konkurētspējas uzlabošanā un kopā ar uzņēmējiem rūpīgi jāseko valsts konkurētspējas reitingu progresam, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas to traucē.
· Jāveic kontrolējošo iestāžu kompetenču inventarizācija ar mērķi ierobežot to patvaļu, lai neliktu šķēršļus uzņēmējdarbībai.
· Jāpiedāvā ātri risinājumi, neliekot nepārdomātus birokrātiskos un politiskos šķēršļus svarīgiem investīciju projektiem.
· Panākt, lai nodokļus maksātu visi.
Viss iepriekš uzskaitītais ir Dombrovska programmā, visas idejas ir ļoti labas, taču to ieviešanas termiņš ir vakardiena. Kāpēc tas nav darīts? Atkal koalīcija un politiskie kompromisi? Vismaz ar idejām gan var nākt klajā intensīvi un aktīvi virzīt tās cauri.
3. Nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izlietošanu atbilstoši sociālo iemaksu mērķiem, pārceļot neraksturīgās izmaksas uz valsts pamatbudžetu. Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu ieguldīt vienīgi valsts pensiju 1. solidārā līmeņa ilgtspējas nodrošināšanai. Vidējā termiņā atjaunot ar demogrāfijas prognozēm sabalansētu valsts vecuma pensijas sistēmas pārveidi no solidāras uz daļēji fondētu sistēmu, kurā uzkrājas un papildu peļņu dod 2. pensiju līmeņa līdzekļi, šim mērķim pakāpeniski novirzot 6% no valsts vecuma pensijai paredzētās sociālo iemaksu daļas.
Šeit stop! Uzkrājuma Soc budžetā nav (tas būs nulle jau nākamgad). Līdz ar to nav nekā ko kaut kur novirzīt. Uzkrājums jāveido no jauna, bet fakti ir tādi, ka pensiju izmaksas pēdējos divus gadus pārsniedz Soc budžetā paredzētos ienākumus. Jauni nodokļi? Neraksturīgo izmaksu pārcelšana uz pamatbudžetu principā neatrisina naudas trūkumu budžetā. Šie izdevumi diemžēl ir jāapgriež.
Pēdējo tēzi lasot mēle mežģījas. Tās ideja vienkāršāk ir – katrs pats sev krāj pensiju (fondētā sistēma) un, ņemot vērā, ka pensionāru skaits palielinās, tiks palielināti arī vispārējie maksājumi pensijām. Tā, vai arī ir padomā novirzīt kādu citu nodokļa ienākumu apjomu pensijām?
4. Lai īstenotu sabiedrības solidaritātes mērķus, samazinātu sabiedrības nevienlīdzību, kuru raksturo Džini koeficients, un nodrošinātu bezdeficīta budžetu vidējā termiņā, saglabāt Latviju kā vidēji zema nodokļu sloga valsti. Īstenot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem, uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, nodrošinot sociālo taisnīgumu un veicinot tautsaimniecības attīstību. Spert pirmos soļus nodokļu sistēmas progresivitātes ieviešanā – paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli apdzīvojamai platībai, vienlaicīgi nodrošinot kompensējošu mehānismu mazturīgajiem.
Ļoti laba doma. Mazi nodokļi, lielāki ar uzņēmējdarbību saistītu nodokļu ienākumi. Kā tieši to realizēt. Dombrovska programmā vairakkārt uzvērts – palielināt uzņēmējdarbību valstī (piemēram - Panākt uzņēmējdarbības pieaugumu no 31 uzņēmuma uz 1000 iedzīvotājiem līdz 50 uzņēmumiem 2013. Gadā). Kā to darīs – piespiedīs katram atvērt uzņēmumu? Šim mērķim nepieciešams skaidra nodokļu politikas un regulējošās vides reorganizācijas plāns. Tāda nav.
5. Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos īstenot nodokļu samazināšanu darbaspēkam, vienlaicīgi atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Pakāpeniski palielināt attaisnotos, ar IIN neapliekamos izdevumus par ieguldījumiem izglītībā, veselībā, 3. līmeņa privātajā pensijas uzkrājumā.
Lieliski. Skaidri un gaiši.
6. Samazināt „ēnu” ekonomiku vismaz par 50% četru gadu laikā, lai veicinātu godīgu konkurenci, mazinātu nodokļu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem un būtu iespējams samazināt darbaspēka nodokļus. Likumdošanas aktos paredzēt nopietnus sodus nodokļu nemaksātājiem. Panākt, ka sods par nodokļu nemaksāšanu ir nenovēršams. Stiprināt VID darba efektivitāti cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kontrolējot un salīdzinot uzņēmumu darbaspēka izmaksas, nepielaižot neatbilstoši maza apjoma nodokļu maksātājus dalībai valsts un pašvaldību izsludinātajos iepirkumu konkursos, veicinot darba ņēmēju iniciatīvu ziņot par nodokļu nemaksāšanu un samazinot skaidras naudas apriti ekonomikā. Vienlaicīgi VID jākļūst uzņēmējiem draudzīgai, nevis represīvai institūcijai. Pastiprināt cīņu ar nelegālo nodarbinātību un „aplokšņu” algām, akcīzes preču nelegālu ievešanu un tirdzniecību, PVN krāpšanu.
Nedaudz pretrunīgi, taču labi. Šim mērķim atkal nepieciešami papildus budžeta līdzekļi. No kurienes?
7. Izveidot visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru, savienojot datu bāzes, kas apkopo dažādu institūciju datus, tai skaitā datus par valsts un privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu par saistību izpildi un nodokļu nomaksu. Nodrošināt visu valsts un pašvaldību institūciju, kapitālsabiedrību pilnu ienākumu un izdevumu un ik gadu samaksāto nodokļu apjoma atklātību. Nodrošināt iespēju saņemt amnestiju par nodokļu legalizāciju, kā arī kapitāla slēpšanu, ja tas no ārzonām atgriežas Latvijā.
Pirmā daļa ir ļoti laba. Savukārt VKS un pašvaldību uzņēmumu stingra vadība un kontrole bija jārealizē jau vakar!
8. Atbalstīt nodokļu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un katras dalībvalsts tiesības veidot savu tiešo nodokļu politiku. Iedibināt nodokļu politikas koordināciju ar Igauniju un Lietuvu.
Kur ir problēma to darīt šodien?
9. Lai izlīdzinātu ES kopējā tirgus attīstīto dalībvalstu konkurētspējas priekšrocību radīto ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, turpināt ES kohēzijas un reģionālo politiku. Konkurētspējas uzlabošanai Latvijā vienkāršot ES fondu apguvi, nodrošināt ES fondu finanšu izlietošanas efektivitāti un stingru kontroli, akcentējot finansiālo atbalstu inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu izveidei.
Lieliski, tas obligāti jādara! Bet, draugi mīļie, šim vajag budžeta naudu! Par katru EU fonda 1 EUR valstij jāliek pretim 1 EUR. No kurienes valsts ņems tam naudu.
No comments:
Post a Comment