Idejas par valsts budžeta 2011 – 2015 veidošanu.

Galvenie budžeta cipari (2010. gads):

Valsts budžeta izdevumi, miljoni LVL                        4 385              100%

 Sociālie un valsts pabalsti                                      1 485              34%

 Valsts aparāta tekošie izdevumi                                802              18%

 EU fondu apguve                                                    601              14%

 Lauksaimniecība (EU fondi)                                       215              5%

 Ārstniecība                                                           348              8%

 Valsts parāda procentu izdevumi                               309              7%

 Dotācijas pašvaldībām                                             260              6%

 Kārtējie maksājumi EU budžetā                                  154              4%

 Pamatkapitāla veidošana valsts uzņēmumos                 114              3%

 Dotācijas augstskolām                                               82             2%

 Dotācijas sabiedriskajam transportam                           15             0%

Nostādnes veidojot šo budžetu ir sekojošas:

1.       Sociālais budžets ir un būs Latvijas budžeta lielāka pozīcija. Esošajā ekonomiskā situācijā valsts nevar atļauties saglabāt pašreizējo sociālo pabalstu apjomu. Tuvākajam laikam budžeta pozīcija jāmazina par 5%, vai vismaz jāsaglabā esošā līmenī. Sociālā budžeta izmaksas jāvienkāršo un jāpanāk vienādu izlīdzināšanu izmaksu apjomā uz vienu cilvēku.

Budžeta veidošana jāsāk no Soc budžeta izdevumu daļas, jo protams tā ir lielāka - 34% no kopējiem izdevumiem.  Skaidri jāsaprot, ka arī nākotnē tā būs lielākā izdevumu sadaļa. Latvijas iedzīvotāju struktūra ir skaidra un tā ir samērā precīzi paredzama nākotnē. Izejot no demogrāfijas datiem un pieņemot par pamatu zināmu vidējas pensijas summu, teiksim 180 LVL, var aprēķināt nepieciešamo pensiju,/pabalstu izmaksu apmēru.

Valsts pašlaik nevar atļauties tik lielu soc budžetu un jāatsakās no progresivitātes pensijās, ģimenes pabalstos. Tas nozīmē daudzu iedzīvotāju ienākumu samazināšanos ar mērķi izlīdzināt pensijas/pabalstus un nodrošināt minimālos nepieciešamos ienākumus, piemēram esošajā 180 LVL apjomā.

Skaidri jāpasaka iedzīvotājiem, ka šobrīd jāsavelk jostas un jādeklarē, ka uzlabojoties budžeta ieņēmumu daļai tiks „ieslēgtas” konkrētas soc apdrošināšanas programmas  – indeksēta pensijas, ieviestas progresīvās pensijas, atjaunotas progresīvās (proporcionālas darba algai) māmiņalgas utt. Konkrēti skaitļi no soc budžeta ieņēmumiem pret konkrētiem jaunajām soc pabalstu/pensiju programmām. Programmas nepieciešams izstrādāt piesaistot ekspertus.

Pensiju sistēma jāvienkāršo, jāatsakās no dažādiem pensiju veidiem, jānodrošina vidējais pensiju apjoms izvēlētajā 180 LVL līmenī. Tas nozīmē arī atteikšanos no vairākiem pensiju veidiem un reāli pensiju samazināšana pensionāriem, kuriem pensiju līmenis ir lielāks un pensiju palielinājums, kuriem tās ir mazākas. Vienkārša pensiju sistēma būs lētāk administrējama.

Ģimenes pabalstu jomā jāfiksē pabalsta apjoms ģimenei par jaundzimušo bērnu un tādejādi jāmotivē vecāki ātrāk atgriezties darba vidē. Pašlaik valsts nevar atļauties progresīvo ģimenes pabalstu shēmu.  Bez tam ar mūsu vājo dzimstību progresīvās māmiņalgas ir lielāks motivātors slinkot mājās, nestrādāt un neatgriezties darba apritē, nekā dzemdēt bērnus.

Invaliditātes pabalsti, adopcijas pabalsti un citi pabalsti ir atstājami apzināmi un atstājami esošā līmenī, reducējot pabalstu skaitu.

Soc budžeta uzkrājumu praktiski vairs nav. Iemaksas soc budžetā nesedz tekošās izmaksas (deficīts gadā sastāda 400m LVL un tas palielināsies). Nav jāaizmirst, ka soc budžeta uzkrājums depozītu procentu formā nodrošina 67m LVL vai 6% no kopējiem sociālā ieņēmumiem , kuri sākot ar nākamo gadu izbeigsies, jo uzkrājuma nav.

Tekošie soc budžeta ienākumi (soc iemaksas) nav jāpalielina, jo tas nodrošinās darba algu pieaugmu, uzņēmējdarbību, ekonomisko aktivitāti. Lai uzkrājumu atjaunotu soc budžeta uzkrājumu (mērķis: uzkrājumu apjoms vienāds ar gada soc budžeta ienākumu apjomu 1,2 miljardi LVL) ienākumos jānovirza citu nodokļu ieņēmumi, piemēram akcīzes nodoklis (gadā 480m LVL). Tā apjoms ļaus atjaunot soc budžeta uzkrājumu 3-5 gados. Pēc šī termiņa soc maksājumi stabilizēsies  un akcīzes nodokli varēs izslēgt no soc budžeta ienākumu daļas.

2.       Valsts aparāta izdevumi ir mazināmi tūlītēji realizējot strukturālās reformas, tās realizē premjera tiešā vadībā izslēdzot ministriju atšķirīgo prioritāšu vērtējumu. Reformām noteiktais mērķis – ietaupījums 300 mLVL. Šis mērķis ir valdības noteiktais budžeta konsolidācijas mērķis.

Ļoti ātri jāveic strukturālā reforma ministrijās. To vada tieši Premjers, saņemot tiešas pilnvaras lemt par ministriju un valsts iestāžu struktūrām. Vērtēta tiek katra pozīcija, katrs cipars par tā pamatotību un nepieciešamību saskaņā ar vienotu lietderības/atdeves skalu. Ļoti svarīgi pieņemt lēmumus tūlīt un tos balstīt uz vienotām prioritātēm visās valsts iestādēs. Nav pieļaujams reformas vadīt katrai ministrijai atsevišķi, jo tad katrs ministrs izvēlēsies prioritātes atšķirīgi. Jāizslēdz tādas tēzes kā nevaram un Eiropā tā ir.

Reforma ir skaidri jākomunicē ministrijām un sabiedrībai. Skaidrojot katru soli tiks panākta sabiedrības sapratne un varēs realizēt arī sāpīgus lēmumus, kuri skar gan sociālo sfēru, gan veselības aprūpi, gan izglītību.

Strukturālā reforma veicama arī pašvaldībās un to iestādēs . Šī reforma veicama arī Premjera darba grupas tiešā vadībā. Reforma pašvaldībās veicama obligāti valdības vadībā, jo citādi tā nedos rezultātus. Reformai pretim konkrēts ietaupījumu mērķis.

Strukturālā reforma veicama ar mērķi ietaupīt vismaz 300m LVL no pašreizējiem pārvaldes izdevumiem, tai skaitā pašvaldībām. Ambiciozi, bet reāli.

Strukturālās reformas jāveic arī:

·         Ārstniecības nozarē realizējamas strukturālās reformas samazinot gultu skaitu slimnīcās, apvienojot slimnīcas, apvienojot ātrās palīdzības pakalpojumus, samazinot veselības nozares aģentūras, samazinot ministrijas darbinieku skaitu, ārstu skaitu, pārskatot valsts apmaksāto medikamentu sarakstu.

·         Izglītības nozarē apvienojot izglītības iestādes;

·         Aizsardzības ministrijā samazinot štatu un izvērtējot esošās programmas;

·         Satiksmes ministrijā izvērtējot esošās izmaksu pozīcijas un programmas, jo īpaši dotācijas sabiedriskajam transportam un valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai.

Visās šajās nozarēs reforma realizējamā kopskatā ar valsts strukturālajām reformām, saskaņā ar kopējo prioritāšu skalu.

Realizējot reformas jāizveido programmu sarakstu, kuras, līdzīgi kā sociālajā budžetā, nākotnē „ieslēdz” kad uzlabojas budžeta finansiālie rādītāji. Nosakāmi konkrēti mērāmi „ieslēgšanas” kritēriji.

3.       Eiropas fondu apguvē ir jāpalielina, jo tas veicina ekonomikas izaugsmi. Mērķis – 100% iespējamo no Eiropas savienības pieejamo līdzekļu apguve katru gadu. Šim nolūkam budžetā paredzami līdzekļi programmu apguvei un šī pozīcija nosakāma kā Nr 1 prioritāte.

4.       Valsts parāda procentu izmaksas, ņemot vērā budžeta struktūru, tikai pieaugs. Valsts kasei jāseko naudas tirgū labākajām iespējamam pārfinansēšanās iespējām.

5.       Subsīdijas pašvaldībām jāmazina valsts pārvaldes kopējās strukturālās reformas ietvaros. Mērķis samazināt subsīdiju apjomu par 200m LVL, valdībai tieši veicot strukturālās reformas pašvaldībās, pārskatot IIN pārdali par labu valsts budžetam un samazinot tiešās subsīdijas. Pašlaik pašvaldību konsolidētais budžets tuvojas 1,8 miljardiem LVL, kas ir samērojams ar Valsts kopējo budžetu. No valsts budžeta tiek novirzīti 600m LVL (80% no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem), 260m LVL kā tiešās subsīdijas, kā arī netiešās subsīdijas par autoceļu uzturēšanu, skolām, slimnīcām un citām iestādēm. Pašvaldībām jādod lielāka rīcības brīvība attiecībā uz PPP projektiem.

6.       Par ārvalstu finansiālo palīdzību. Aizdevuma un procentu apmaksa veicama no budžeta pārpalikuma naudas līdzekļiem.

Tas nozīmē, ka jāvienojas ar ārvalstu aizdevējiem, ka tiek noteikts „0” budžets, sabalansēts budžets, kurš arī tiek pildīts. Ja budžeta ieņēmumi pieaug kā plānots un veidojas līdzekļu pārpalikums, tad no šiem līdzekļiem veicama:

·         Aizdevumu un procentu atmaksa;

·         Plānoto papildus sociālo programmu ieviešana;

·         Naudas līdzekļu novirze EU fondu apguvei;

·         Citu budžeta programmu „ieslēgšana”;

Ja budžeta ienākumu daļa nepalielinās, tad atmaksa tiek atlikta. Tādejādi mūsu valsts dalīs finansu riskus kopā ar ārvalstu aizdevējiem.

Budžeta ienākumu sadaļa.

 Valsts budžeta kopējie ieņēmumi, miljoni LVL        3 862              100%

 Iedzīvotāju maksātie nodokļi                                    1 268                33%

 Sociālais nodoklis kopā                                        1 103              18%

 IIN                                                                      164                4%

 Uzņēmēju maksātie nodokļi                                      1 285                33%

 PVN                                                                     691              18%

 Akcīzes nodoklis                                                    482              12%

 UIN                                                                       77                2%

 Citi nodokļi                                                             35                1%

 Valsts ieņēmumi                                                          1 310                34%

 EU fondi                                                               823              21%

 Nenodokļu ieņēmumi                                              345               9%

 % par soc budžeta atlikumu                                      68               2%

 Pašu ieņēmumi                                                       74                2%

 Citi ieņēmumi                                                           0                0%

Kopumā, protams, jācīnās ar „ēnu” ekonomiku un ar sabiedrības informēšanu jāpanāk, ka iedzīvotāji un uzņēmēji labprātīgi maksā nodokļus.

Sociālā nodokļa iemaksas saglabājamas esošajā līmenī. Argumenti minēti iepriekš.

Iedzīvotāju ienākuma  nodokļa ieņēmumus jāpalielina, izmainot nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Pašlaik valsts/pašvaldības sadala IIN 20/80. Realizējot strukturālās reformas pašvaldībā, premjera tiešā vadībā samazināsies pašvaldību budžeti un varēs samazināt pašvaldību finansējumu no IIN.

PVN ienākumus budžetā var audzēt pastiprinot nodokļa iekasēšanas uzraudzība. Tā likme jānosaka vienāda ar tuvāko kaimiņvalstu (Igaunija, Lietuva) likmēm, vai arī krasi jāmazina tādejādi piesaistot uzņēmējus Latvijai. Taču vidēja termiņa sekas būs nodokļu ienākumu mazināšanās, kuru nav no kurienes nosegt.

Akcīzes nodoklis jāpalielina gan alkoholam, gan tabakai, gan degvielai, gan gāzei. Stabili nodokļu ienākumi, nodokļus maksā bagātākie (auto īpašnieki), „atkarīgie” (pīpētāji, alkohola lietotāji).  Akcīzes nodokļa ieņēmumu novirzīšana uz laiku Sociālajā budžetā atrisinās Soc budžeta deficītu un uzkrājuma samazinājumu.

UIN likme, līdzīgi kā PVN, nosakāma kopsakarā ar EE un LT. Jāievieš reinvestēšanas nodokļa atlaide, piesaistot vairāk uzņēmējus. UIN varētu būt pirmais nodoklis, kuru Latvijā varētu noteikt 0% un pārliecināties par to, ka tiešām tas piesaista uzņēmējus (ar mazāku summu riskēs valsts budžets). Jāatsakās no UIN iekasēšanas avansā, jo tas būs pievilcīgāk uzņēmējiem.

EU fondu apguve jāpalielina un tā jānosaka kā Nr1 prioritāte.

Nenodokļu ieņēmumi pamatā sastāv no dividendēm no Valsts kapitāla sabiedrībām. To stingra uzraudzība, prēmiju samazināšana un dividenžu izmaksa par labu valstij šo ienākumu posteni palielinās par ~50m LVL.

Procentu ienākumi no soc budžeta atlikuma mazināsies, līdz tiks atjaunots budžeta uzkrājums.

Starp citu, nekustamā īpašuma nodoklis pašlaik tiek administrēts un saņemts pašvaldībās. Tāpēc tiešu ieguvumu valsts budžetam tā pārskatīšana nedos.

Vienotības programma ekonomikas, nodokļu un budžeta jomā.

Izkopēju partiju apvienības Vienotība programmas daļu par ekonomiku, budžetu un nodokļiem un mēģināju saprast idejas, kuras aplēstas šajās tēzēs. Lūdzu skatīt tālāk.

1.    Konsekventi īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, kas paredz lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā vēlākais 2014. gadā.

Ļoti skaists un atbalstāms mērķis. Dombrovska ekonomiskā politika paredz virkni konkrētu soļu – Eiropas fondu apgūšana, valsts rūpnieciskā kapitāla un inovāciju riska kapitāla fondu un Valsts Attīstības bankas izveidošana. Kur plānot ņemt tam visam naudu? Tieša valsts iejaukšanās ekonomikā pašlaik ir apsveicama, jaunu valsts uzņēmumu un darba vietu izveidošana ir apsveicama, taču ņemot vērā budžeta stāvokli šo naudu var „sagrabināt” tikai mazinot ienākumus? Kur – programmā tā nav.

2.    Īstenot stingru fiskālo politiku, tādējādi samazinot valsts parādu. Pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, nākotnē nodrošinot pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu un sabalansētus izdevumus valsts pamatbudžetā, sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos.

Arī ļoti jauks mērķis. Ļoti vispārīgs. Valsts parāda samazināšanu var realizēt palielinot ienākumus vai samazinot izdevumus. Par ienākumu palielināšanu programmā ir konkrētas idejas, taču par izdevumu samazināšanu jautājums – kāpēc tas netiek darīts pašlaik, kad tas ir visvairāk nepieciešams? Vai tiešām vainīga koalīcija, politiskie kompromisi? Daļu no programmā izteiktām idejām var realizēt arī šodien:

·         Jāpiedāvā ātri risinājumi, neliekot nepārdomātus birokrātiskos un politiskos šķēršļus svarīgiem investīciju projektiemiem:

·         Uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināti nolietojuma koeficienti kā stimuls jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, iekārtu iegādei, efektīvākai lielāku ārvalstu un pašmāju investīciju piesaistei.

·         Ar saikņu uzturēšanu un informatīvo atbalstu par pozitīvajām izmaiņām Latvijā panākt, lai četru gadu laikā mājās atgriežas vismaz 20 000 latviešu.

·         Taisnīgāka nodokļu sistēma – par darbu, bērniem, veselību, izglītību, zaļo dzīvesveidu mazāki nodokļi nekā par patēriņu, īpašumiem, piesārņojumu.

·         Pilna ienākumu apjoma un ik gadus samaksāto nodokļu apjoma atklātība – pirmkārt, pilna visu valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību izdevumu atklātība.

·         Soda atcelšana par līdz šim slēpto nodokļu legalizāciju, kā arī par kapitāla slēpšanu, ja tas no ārzonām atgriežas Latvijā.

·         Aktīvi jāiesaistās konkurētspējas uzlabošanā un kopā ar uzņēmējiem rūpīgi jāseko valsts konkurētspējas reitingu progresam, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas to traucē.

·         Jāveic kontrolējošo iestāžu kompetenču inventarizācija ar mērķi ierobežot to patvaļu, lai neliktu šķēršļus uzņēmējdarbībai.

·         Jāpiedāvā ātri risinājumi, neliekot nepārdomātus birokrātiskos un politiskos šķēršļus svarīgiem investīciju projektiem.

·         Panākt, lai nodokļus maksātu visi.

Viss iepriekš uzskaitītais ir Dombrovska programmā, visas idejas ir ļoti labas, taču to ieviešanas termiņš ir vakardiena. Kāpēc tas nav darīts? Atkal koalīcija un politiskie kompromisi? Vismaz ar idejām gan var nākt klajā intensīvi un aktīvi virzīt tās cauri.

3.    Nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izlietošanu atbilstoši sociālo iemaksu mērķiem, pārceļot neraksturīgās izmaksas uz valsts pamatbudžetu. Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu ieguldīt vienīgi valsts pensiju 1. solidārā līmeņa ilgtspējas nodrošināšanai. Vidējā termiņā atjaunot ar demogrāfijas prognozēm sabalansētu valsts vecuma pensijas sistēmas pārveidi no solidāras uz daļēji fondētu sistēmu, kurā uzkrājas un papildu peļņu dod 2. pensiju līmeņa līdzekļi, šim mērķim pakāpeniski novirzot 6% no valsts vecuma pensijai paredzētās sociālo iemaksu daļas.

Šeit stop! Uzkrājuma Soc budžetā nav (tas būs nulle jau nākamgad). Līdz ar to nav nekā ko kaut kur novirzīt. Uzkrājums jāveido no jauna, bet fakti ir tādi, ka pensiju izmaksas pēdējos divus gadus pārsniedz Soc budžetā paredzētos ienākumus. Jauni nodokļi? Neraksturīgo izmaksu pārcelšana uz pamatbudžetu principā neatrisina naudas trūkumu budžetā. Šie izdevumi diemžēl ir jāapgriež.

Pēdējo tēzi lasot mēle mežģījas. Tās ideja vienkāršāk ir – katrs pats sev krāj pensiju (fondētā sistēma) un, ņemot vērā, ka pensionāru skaits palielinās, tiks palielināti arī vispārējie maksājumi pensijām. Tā, vai arī ir padomā novirzīt kādu citu nodokļa ienākumu apjomu pensijām?

4.    Lai īstenotu sabiedrības solidaritātes mērķus, samazinātu sabiedrības nevienlīdzību, kuru raksturo Džini koeficients, un nodrošinātu bezdeficīta budžetu vidējā termiņā, saglabāt Latviju kā vidēji zema nodokļu sloga valsti. Īstenot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem, uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, nodrošinot sociālo taisnīgumu un veicinot tautsaimniecības attīstību. Spert pirmos soļus nodokļu sistēmas progresivitātes ieviešanā – paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli apdzīvojamai platībai, vienlaicīgi nodrošinot kompensējošu mehānismu mazturīgajiem.

Ļoti laba doma. Mazi nodokļi, lielāki ar uzņēmējdarbību saistītu nodokļu ienākumi. Kā tieši to realizēt. Dombrovska programmā vairakkārt uzvērts – palielināt uzņēmējdarbību valstī (piemēram - Panākt uzņēmējdarbības pieaugumu no 31 uzņēmuma uz 1000 iedzīvotājiem līdz 50 uzņēmumiem 2013. Gadā). Kā to darīs – piespiedīs katram atvērt uzņēmumu? Šim mērķim nepieciešams skaidra nodokļu politikas un regulējošās vides reorganizācijas plāns. Tāda nav.

5.    Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos īstenot nodokļu samazināšanu darbaspēkam, vienlaicīgi atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Pakāpeniski palielināt attaisnotos, ar IIN neapliekamos izdevumus par ieguldījumiem izglītībā, veselībā, 3. līmeņa privātajā pensijas uzkrājumā.

Lieliski. Skaidri un gaiši.

6.    Samazināt „ēnu” ekonomiku vismaz par 50% četru gadu laikā, lai veicinātu godīgu konkurenci, mazinātu nodokļu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem un būtu iespējams samazināt darbaspēka nodokļus. Likumdošanas aktos paredzēt nopietnus sodus nodokļu nemaksātājiem. Panākt, ka sods par nodokļu nemaksāšanu ir nenovēršams. Stiprināt VID darba efektivitāti cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kontrolējot un salīdzinot uzņēmumu darbaspēka izmaksas, nepielaižot neatbilstoši maza apjoma nodokļu maksātājus dalībai valsts un pašvaldību izsludinātajos iepirkumu konkursos, veicinot darba ņēmēju iniciatīvu ziņot par nodokļu nemaksāšanu un samazinot skaidras naudas apriti ekonomikā. Vienlaicīgi VID jākļūst uzņēmējiem draudzīgai, nevis represīvai institūcijai. Pastiprināt cīņu ar nelegālo nodarbinātību un „aplokšņu” algām, akcīzes preču nelegālu ievešanu un tirdzniecību, PVN krāpšanu.

Nedaudz pretrunīgi, taču labi. Šim mērķim atkal nepieciešami papildus budžeta līdzekļi. No kurienes?

7.    Izveidot visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru, savienojot datu bāzes, kas apkopo dažādu institūciju datus, tai skaitā datus par valsts un privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu par saistību izpildi un nodokļu nomaksu. Nodrošināt visu valsts un pašvaldību institūciju, kapitālsabiedrību pilnu ienākumu un izdevumu un ik gadu samaksāto nodokļu apjoma atklātību. Nodrošināt iespēju saņemt amnestiju par nodokļu legalizāciju, kā arī kapitāla slēpšanu, ja tas no ārzonām atgriežas Latvijā.

Pirmā daļa ir ļoti laba. Savukārt VKS un pašvaldību uzņēmumu stingra vadība un kontrole bija jārealizē jau vakar!

8.    Atbalstīt nodokļu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un katras dalībvalsts tiesības veidot savu tiešo nodokļu politiku. Iedibināt nodokļu politikas koordināciju ar Igauniju un Lietuvu.

Kur ir problēma to darīt šodien?

9. Lai izlīdzinātu ES kopējā tirgus attīstīto dalībvalstu konkurētspējas priekšrocību radīto ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, turpināt ES kohēzijas un reģionālo politiku. Konkurētspējas uzlabošanai Latvijā vienkāršot ES fondu apguvi, nodrošināt ES fondu finanšu izlietošanas efektivitāti un stingru kontroli, akcentējot finansiālo atbalstu inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu izveidei.

 Lieliski, tas obligāti jādara! Bet, draugi mīļie, šim vajag budžeta naudu! Par katru EU fonda 1 EUR valstij jāliek pretim 1 EUR. No kurienes valsts ņems tam naudu.

LV Sociālais budžets

Dati ir iegūti no VSAA, Labklājības ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapām.

Nu sāpīga man tā tēma par soc pabalstiem tāpēc vēlējos sev atbildēt uz jautājumu – kur ir problēma un kā tā risināma.

1.   1. Sociālā budžeta dinamika.

Pēdējo piecu gadu laikā Soc budžets ir ievērojami audzējis deficītu.

Sociālā budžeta ienākumu un izdevumu dinamika 2005 – 2010 gados, miljonos LVL.

Bildē var eleganti redzēt sociālo iemaksu kritumu 2008 gadā, kad valsts izjuta ekonomisko krīzi. Šī tendence saglabājas joprojām, iemaksu summa ir nedaudz stabilizējusies 2010. gadā.  VSAA šī gada budžetā nav prognozēts Soc budžeta ienākumu pieaugums, kas ir loģiski ņemot vērā ekonomikas lēnos atlabšanas tempus.

2007 un 2008 gada laikā valdība optimistiski apstiprināja virkni sociālo pabalstu jomā, tāpēc kopējās pensiju izmaksas pieauga un stabilizējās 2009. gada līmenī. 2010. Gada II ceturksnī pensiju izmaksas pieaugums ir saistāms ar 2009. gadā pensiju reformas rezultātā samazināto pensiju atmaksu.

Kopš 2008. gada acīmredzamas ir „šķēres”, t.i. samazinās starpība starp Soc budžeta ienākumiem un izdevumiem un jau 2009. gadā veidojas Soc budžeta deficīts.

Sociālā budžeta pārpalikums/deficīts un līdzekļu uzkrājuma dinamika 2000 – 2012, miljonos LVL.

Saskaņā ar VSAA prognozēm Soc budžeta deficīts nākamajos gados pieaugs un jau 2011. gadā būs pilnībā iztērēts iepriekšējos gados uzkrātais Soc budžeta pārpalikums. Šīs prognozes ir balstītas uz pieņēmumu, ka Soc budžeta ienākumi būtiski nepieaugs un saglabāsies 2010. pusgada līmenī.

Ja netiks mainīta Sociālo nodokļu sistēma naudas to izmaksām nebūs!

2.   2. Darba algu un pensiju dinamika.

Vēlreiz atgādināšu Latvijas iedzīvotāju struktūru.

Nodarbināto un pensionāru dinamika, tūkstošos.

Pensionāru skaits mēreni un stabili pieaug, savukārt nodarbināto skaits krīzes laikā ir mazinājies. Tam par iemeslu arī Soc budžeta ienākumu kritums.

Papildus skaitam jāņem vērā arī strādājošo ienākumi un attiecīgi pensiju un pabalstu lielums.

Strādājošo vidējā darba samaksas un pensiju apmēra dinamika 2004 - 2010, LVL.

Krīzes laikā strādājoši darba samaksa ir mazinājusies, savukārt pensiju un pabalstu izmaksu vidējais apjoms ir stabilizējies 2009. gada līmenī. 

Strādājošo vidējās darba samaksas un vidējās pensijas pieaugums/samazinājums 2005 – 2010, % pret iepriekšējo gadu.

Darba samaksas kritums bija loģiska uzņēmējdarbības vides reakcija uz ekonomikas krīzi. Kas nav loģiski – sociālo izmaksu nemazināšana no valsts puses.  Prognozējot ekonomikas atveseļošanos nevar prognozēt strauju atalgojuma palielināšanos, jo darba tirgū būs novērojama darba spēka efektivitātes pieaugums – cilvēki strādās vairāk par to pašu darba samaksu.

3.   3. Pensiju struktūra.

Pensionāru skaits atkarība no pensiju apmēra (attiecīgā gada beigās).

Horizontālā ass: pensijas apmērs LVL. Vertikālā ass: skaits tūkstošos.

Kopš 2004. gada izmaksāto pensiju skaits ir samazinājies no 598 tūkstošiem līdz 567 tūkstošiem. Vidējā pensija ir pieaugusi no 72 LVL līdz 182 LVL, mainījās arī pensiju sadalījums.

 2007 gadā 80% pensionāru saņēma pensiju 90 – 160 LVL mēnesī, savukārt 2010. gadā šis intervāls ir pieaudzis līdz 120 – 300 LVL mēnesī.

2009. gadā 30% pensionāru saņēma pensijas, kuras pārsniedza līdzvērtīgus ienākumus strādājošajam par minimālo darba algu.

Pieauga to pensionāru skaits, kuri saņēma lielākas pensijas.

Lielo pensiju skaita salīdzinājums 2007/2009. gados.

	2009	2007
>1000 LVL	481	67
400 - 1000 LVL	6719	1896
KOPĀ

Vēlreiz salīdzināšanai – 2010. gadā:

·         Iztikas minimums 163 LVL

·         Minimālā bruto darba alga 180 LVL

·         Vidējā mēneša pensijas 182 LVL -26%

·         Vidējā bruto darba samaksa 440 LVL

Tagad par secinājumiem. Jāņem vērā arī iepriekšējā dokumenta Sociālā budžeta struktūra secinājumus, tad bilde veidojas sekojoša:

1.       Uzturēt esošo pensiju un pabalstu apjomu nav iespējams, jo Sociālajā budžetā nav naudas. Balstoties uz pašreizējām nodarbinātības un atalgojuma prognozēm nauda Sociālajā budžetā beigsies 2011. gadā.

2.       Vidējā termiņā: jāaudzē Soc budžeta ienākumi, audzējot nodarbinātību un veicinot uzņēmējdarbību. Jācīnās ar nelegālo nodarbinātību. Ko lai tur saka – vispārīgi secinājumi, taču tas ir vienīgais veids ka palielināt ienākumus. Sociālā budžeta deficīta lāpīšanai mums neviens neaizdos! Savukārt vai valdība būs gatava finansēt sociālo sfēru no pamatbudžeta? Nez vai.

3.       Pensiju struktūra jāpārskata samazināšanas virzienā:

a.       jāveido pensiju sistēma, kurā pensiju sadalījums pa summām ir koncentrētāka (mazāk mazo un mazāk lielo pensiju)

b.      pensiju lielumam ir jābūt korelācijā ar sociālā budžeta ieņēmumiem, t.i. pensijām jābūt atkarīgām no vidējas darba samaksas (sociāli apdrošināto iemaksas) valstī;

c.       jāatsakās no lielās dažādības pensiju un pabalstu veidos (kopskaitā to ir apmēram 40).

Runājot par pensiju un pabalstu pārskatīšanu valdība jau ir domājusi un izstrādājusi Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (http://www.lm.gov.lv/text/864) un identificējusi konkrētos pabalstu veidus, kuri pārskatāmi. Tas kas šajā koncepcijā trūkst ir  nodokļu pārskatīšana tā lai konkrēti maksājamie nodokļi tiktu tērēti konkrētajiem pabalstiem.

2009. gadā valdība jau veica pensiju un pabalstu pārskatīšanu un samazināja Soc budžeta izdevumus:

Samazinātas vecuma un izdienas pensijas par 10%	-38 780 567
Vecāku pabalstu izmaksā strādājošajiem vecākiem 50% apmērā līdz 2010.gada 2.maijam un no 2010.gada 3.maija strādājošajiem vecākiem pabalstu nepiešķir	-10 031 127
Priekšlaicīgo pensiju apmērs – 50% apmērā no aprēķinātās pensijas	-6 072 839
Izdevumu samazinājums slimības pabalstiem, sakarā ar izmaiņām slimības periodā no 52 nedēļām līdz 26 nedēļām.	-4 892 826
Pabalstu piešķiršanas optimizācija	-3 973 712
Pensiju izmaksa strādājošiem vecuma un izdienas pensionāriem – 30% apmērā no pensijas	-766 080

Taču, piemēram, pensiju samazināšana par 10% tika atcelti ar Satversmes tiesas lēmumu un starpība tika kompensēta 2010. gadā.

4. Pielikums.

Sociālās apdrošināšanas sistēma Latvijā.

Pensiju un pabalstu veidi.

1.       Vecuma pensija

2.       Invaliditātes pensija

3.       Apgādnieka zaudējuma pensija

4.       Izdienas pensija

5.       Pensija ČAES av, seku likv, dalībn, vai mirušā dalībn, ģim, loc,

6.       Bezdarbnieka pabalsts

7.       Slimības pabalsts

8.       Maternitātes pabalsts

9.       Paternitātes pabalsts

10.   Vecāku pabalsts

11.   Apbedīšanas pabalsts apdrošinātās personas vai tās ģimenes locekļa nāves gadījumā

12.   Apbedīšanas pabalsts pensionāra nāves gadījumā

13.   Apbedīšanas pabalsts apdrošinātas personas nāves gadījumā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību

14.   Apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā

15.   Apdrošināšanas atlīdzība par darbspēju zaudējumu, ja kaitējums darbā nodarīts pēc 01.01.1997.

16.   Apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību

17.   Kaitējuma atlīdzība, ja kaitējums darbā nodarīts līdz 01,01,1997,

18.   Kaitējuma atlīdzība ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10 - 25% apmērā

19.   Kaitējuma atlīdzība ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta invaliditāte

20.   Vienreizējs pabalsts mirušā laulātajam

21.   Ģimenes valsts pabalsts

22.   Bērna invalīda kopšanas pabalsts

23.   Bērna kopšanas pabalsts

24.   Bērna piedzimšanas pabalsts

25.   Pabalsts invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana

26.   Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

27.   Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu

28.   Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte

29.   Apbedīšanas pabalsts valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā

30.   Valsts sociālais pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās [pabalsts par 6 mēnešu periodu]

31.   Speciālā valsts pensija LR Augstākās Padomes deputātam

32.   Valsts speciālais pabalsts Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušās personas bērniem

33.   Valsts sociālais pabalsts ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā dalībnieka ģimenes locekļiem

34.   Valsts sociālais pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

35.   Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

36.   Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

37.   Atlīdzība par bērna adopciju

38.   Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi

Pensiju sistēmai Latvijā ir ārkārtīgi liels skaits pensiju un pabalstu veidu. Viens no veidiem to optimizēt ir atteikties no tādas dažādības, kas ļautu arī mazināt tās administrēšanas izmaksas. Atzīmētās pensijas un pabalsti, kuri ir pārskatāmi vai pārtraucami.

Pensiju un pabalstu izmaksu struktūra.

2010. gada Sociālā budžeta izdevumu struktūra pa budžeta programmām.

Kopējie izdevumi Sociālajā budžetā        1 358 696 501 LVL

Kā redzams, lielākās pensiju un pabalstu izmaksas ir saistītas ar vecuma un citām pensijām (69%) un Invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem (19%).

Pensiju un pabalstu sadalījums pa veidiem.

Virkne pensiju, piemēram invaliditātes, ir iekļauti Invaliditātes, slimības un maternitātes pabalstu budžeta programmās. Šis grafiks dod priekšstatu par dažādu pensiju un pabalstu lielākajām izdevumu pozīcijām.