Nu sāpīga man tā tēma par soc pabalstiem tāpēc vēlējos sev atbildēt uz jautājumu – kur ir problēma un kā tā risināma.
1. 1. Sociālā budžeta dinamika.
Pēdējo piecu gadu laikā Soc budžets ir ievērojami audzējis deficītu.
Sociālā budžeta ienākumu un izdevumu dinamika 2005 – 2010 gados, miljonos LVL.
Bildē var eleganti redzēt sociālo iemaksu kritumu 2008 gadā, kad valsts izjuta ekonomisko krīzi. Šī tendence saglabājas joprojām, iemaksu summa ir nedaudz stabilizējusies 2010. gadā. VSAA šī gada budžetā nav prognozēts Soc budžeta ienākumu pieaugums, kas ir loģiski ņemot vērā ekonomikas lēnos atlabšanas tempus.
Bildē var eleganti redzēt sociālo iemaksu kritumu 2008 gadā, kad valsts izjuta ekonomisko krīzi. Šī tendence saglabājas joprojām, iemaksu summa ir nedaudz stabilizējusies 2010. gadā. VSAA šī gada budžetā nav prognozēts Soc budžeta ienākumu pieaugums, kas ir loģiski ņemot vērā ekonomikas lēnos atlabšanas tempus.
2007 un 2008 gada laikā valdība optimistiski apstiprināja virkni sociālo pabalstu jomā, tāpēc kopējās pensiju izmaksas pieauga un stabilizējās 2009. gada līmenī. 2010. Gada II ceturksnī pensiju izmaksas pieaugums ir saistāms ar 2009. gadā pensiju reformas rezultātā samazināto pensiju atmaksu.
Kopš 2008. gada acīmredzamas ir „šķēres”, t.i. samazinās starpība starp Soc budžeta ienākumiem un izdevumiem un jau 2009. gadā veidojas Soc budžeta deficīts.
Sociālā budžeta pārpalikums/deficīts un līdzekļu uzkrājuma dinamika 2000 – 2012, miljonos LVL.
Saskaņā ar VSAA prognozēm Soc budžeta deficīts nākamajos gados pieaugs un jau 2011. gadā būs pilnībā iztērēts iepriekšējos gados uzkrātais Soc budžeta pārpalikums. Šīs prognozes ir balstītas uz pieņēmumu, ka Soc budžeta ienākumi būtiski nepieaugs un saglabāsies 2010. pusgada līmenī.
Ja netiks mainīta Sociālo nodokļu sistēma naudas to izmaksām nebūs!
2. 2. Darba algu un pensiju dinamika.
Vēlreiz atgādināšu Latvijas iedzīvotāju struktūru.
Nodarbināto un pensionāru dinamika, tūkstošos.
Pensionāru skaits mēreni un stabili pieaug, savukārt nodarbināto skaits krīzes laikā ir mazinājies. Tam par iemeslu arī Soc budžeta ienākumu kritums.
Papildus skaitam jāņem vērā arī strādājošo ienākumi un attiecīgi pensiju un pabalstu lielums.
Strādājošo vidējā darba samaksas un pensiju apmēra dinamika 2004 - 2010, LVL.
Krīzes laikā strādājoši darba samaksa ir mazinājusies, savukārt pensiju un pabalstu izmaksu vidējais apjoms ir stabilizējies 2009. gada līmenī.
Strādājošo vidējās darba samaksas un vidējās pensijas pieaugums/samazinājums 2005 – 2010, % pret iepriekšējo gadu.
Darba samaksas kritums bija loģiska uzņēmējdarbības vides reakcija uz ekonomikas krīzi. Kas nav loģiski – sociālo izmaksu nemazināšana no valsts puses. Prognozējot ekonomikas atveseļošanos nevar prognozēt strauju atalgojuma palielināšanos, jo darba tirgū būs novērojama darba spēka efektivitātes pieaugums – cilvēki strādās vairāk par to pašu darba samaksu.
3. 3. Pensiju struktūra.
Pensionāru skaits atkarība no pensiju apmēra (attiecīgā gada beigās).
Horizontālā ass: pensijas apmērs LVL. Vertikālā ass: skaits tūkstošos.
Kopš 2004. gada izmaksāto pensiju skaits ir samazinājies no 598 tūkstošiem līdz 567 tūkstošiem. Vidējā pensija ir pieaugusi no 72 LVL līdz 182 LVL, mainījās arī pensiju sadalījums.
2007 gadā 80% pensionāru saņēma pensiju 90 – 160 LVL mēnesī, savukārt 2010. gadā šis intervāls ir pieaudzis līdz 120 – 300 LVL mēnesī.
2009. gadā 30% pensionāru saņēma pensijas, kuras pārsniedza līdzvērtīgus ienākumus strādājošajam par minimālo darba algu.
Pieauga to pensionāru skaits, kuri saņēma lielākas pensijas.
Lielo pensiju skaita salīdzinājums 2007/2009. gados.
2009 | 2007 | |
>1000 LVL | 481 | 67 |
400 - 1000 LVL | 6719 | 1896 |
KOPĀ |
Vēlreiz salīdzināšanai – 2010. gadā:
· Iztikas minimums 163 LVL
· Minimālā bruto darba alga 180 LVL
· Vidējā mēneša pensijas 182 LVL -26%
· Vidējā bruto darba samaksa 440 LVL
Tagad par secinājumiem. Jāņem vērā arī iepriekšējā dokumenta Sociālā budžeta struktūra secinājumus, tad bilde veidojas sekojoša:
1. Uzturēt esošo pensiju un pabalstu apjomu nav iespējams, jo Sociālajā budžetā nav naudas. Balstoties uz pašreizējām nodarbinātības un atalgojuma prognozēm nauda Sociālajā budžetā beigsies 2011. gadā.
2. Vidējā termiņā: jāaudzē Soc budžeta ienākumi, audzējot nodarbinātību un veicinot uzņēmējdarbību. Jācīnās ar nelegālo nodarbinātību. Ko lai tur saka – vispārīgi secinājumi, taču tas ir vienīgais veids ka palielināt ienākumus. Sociālā budžeta deficīta lāpīšanai mums neviens neaizdos! Savukārt vai valdība būs gatava finansēt sociālo sfēru no pamatbudžeta? Nez vai.
3. Pensiju struktūra jāpārskata samazināšanas virzienā:
a. jāveido pensiju sistēma, kurā pensiju sadalījums pa summām ir koncentrētāka (mazāk mazo un mazāk lielo pensiju)
b. pensiju lielumam ir jābūt korelācijā ar sociālā budžeta ieņēmumiem, t.i. pensijām jābūt atkarīgām no vidējas darba samaksas (sociāli apdrošināto iemaksas) valstī;
c. jāatsakās no lielās dažādības pensiju un pabalstu veidos (kopskaitā to ir apmēram 40).
Runājot par pensiju un pabalstu pārskatīšanu valdība jau ir domājusi un izstrādājusi Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (http://www.lm.gov.lv/text/864) un identificējusi konkrētos pabalstu veidus, kuri pārskatāmi. Tas kas šajā koncepcijā trūkst ir nodokļu pārskatīšana tā lai konkrēti maksājamie nodokļi tiktu tērēti konkrētajiem pabalstiem.
2009. gadā valdība jau veica pensiju un pabalstu pārskatīšanu un samazināja Soc budžeta izdevumus:
Samazinātas vecuma un izdienas pensijas par 10% | -38 780 567 |
Vecāku pabalstu izmaksā strādājošajiem vecākiem 50% apmērā līdz 2010.gada 2.maijam un no 2010.gada 3.maija strādājošajiem vecākiem pabalstu nepiešķir | -10 031 127 |
Priekšlaicīgo pensiju apmērs – 50% apmērā no aprēķinātās pensijas | -6 072 839 |
Izdevumu samazinājums slimības pabalstiem, sakarā ar izmaiņām slimības periodā no 52 nedēļām līdz 26 nedēļām. | -4 892 826 |
Pabalstu piešķiršanas optimizācija | -3 973 712 |
Pensiju izmaksa strādājošiem vecuma un izdienas pensionāriem – 30% apmērā no pensijas | -766 080 |
Taču, piemēram, pensiju samazināšana par 10% tika atcelti ar Satversmes tiesas lēmumu un starpība tika kompensēta 2010. gadā.
4. Pielikums.
Sociālās apdrošināšanas sistēma Latvijā.
Pensiju un pabalstu veidi.
1. Vecuma pensija
2. Invaliditātes pensija
3. Apgādnieka zaudējuma pensija
4. Izdienas pensija
5. Pensija ČAES av, seku likv, dalībn, vai mirušā dalībn, ģim, loc,
6. Bezdarbnieka pabalsts
7. Slimības pabalsts
8. Maternitātes pabalsts
9. Paternitātes pabalsts
10. Vecāku pabalsts
11. Apbedīšanas pabalsts apdrošinātās personas vai tās ģimenes locekļa nāves gadījumā
12. Apbedīšanas pabalsts pensionāra nāves gadījumā
13. Apbedīšanas pabalsts apdrošinātas personas nāves gadījumā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību
14. Apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā
15. Apdrošināšanas atlīdzība par darbspēju zaudējumu, ja kaitējums darbā nodarīts pēc 01.01.1997.
16. Apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību
17. Kaitējuma atlīdzība, ja kaitējums darbā nodarīts līdz 01,01,1997,
18. Kaitējuma atlīdzība ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10 - 25% apmērā
19. Kaitējuma atlīdzība ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta invaliditāte
20. Vienreizējs pabalsts mirušā laulātajam
21. Ģimenes valsts pabalsts
22. Bērna invalīda kopšanas pabalsts
23. Bērna kopšanas pabalsts
24. Bērna piedzimšanas pabalsts
25. Pabalsts invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana
26. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts
27. Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu
28. Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte
29. Apbedīšanas pabalsts valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā
30. Valsts sociālais pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās [pabalsts par 6 mēnešu periodu]
31. Speciālā valsts pensija LR Augstākās Padomes deputātam
32. Valsts speciālais pabalsts Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušās personas bērniem
33. Valsts sociālais pabalsts ČAES avāriju seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā dalībnieka ģimenes locekļiem
34. Valsts sociālais pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu
35. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu
36. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu
37. Atlīdzība par bērna adopciju
38. Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi
Pensiju sistēmai Latvijā ir ārkārtīgi liels skaits pensiju un pabalstu veidu. Viens no veidiem to optimizēt ir atteikties no tādas dažādības, kas ļautu arī mazināt tās administrēšanas izmaksas. Atzīmētās pensijas un pabalsti, kuri ir pārskatāmi vai pārtraucami.
Pensiju un pabalstu izmaksu struktūra.
2010. gada Sociālā budžeta izdevumu struktūra pa budžeta programmām.
Kopējie izdevumi Sociālajā budžetā 1 358 696 501 LVL
Kā redzams, lielākās pensiju un pabalstu izmaksas ir saistītas ar vecuma un citām pensijām (69%) un Invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem (19%).
Pensiju un pabalstu sadalījums pa veidiem.
Virkne pensiju, piemēram invaliditātes, ir iekļauti Invaliditātes, slimības un maternitātes pabalstu budžeta programmās. Šis grafiks dod priekšstatu par dažādu pensiju un pabalstu lielākajām izdevumu pozīcijām.
No comments:
Post a Comment